Nelaimē

Augstu koku zaros sēdoši, kanalizācijas akās iekrituši, logos, sētās un šahtās iesprūduši, ūdenī iekrituši vai uz peldoša ledus gabala paglābušies dzīvnieki un daudzi citi apdraudējuma avoti var būt par iemeslu, kad dzīvniekam nepieciešama cilvēka palīdzība, jo pats saviem spēkiem tas netiek galā. Taču katrs gadījums ir rūpīgi jāizvērtē, jo pilnīgi iespējams, ka situācija, kuru mēs – cilvēki – saucam par „nelaimi” – dzīvniekam ir ikdienišķa.

Ja dzīvnieks ir augstu kokā, dziļi kanalizācijas akā, iekritis upē vai citā vietā, kur, neapdraudot savu veselību un dzīvību, viņam piekļūt nespēj – neaicini talkā draugus, paziņas un citus, kas vēlas „tēlot varoņus”, bet zvani glābšanas dienestam – 112.

Tai pat laikā mēģini objektīvi izvērtēt, vai situāciju nevar atrisināt citā veidā (piemēram, kaķis no koka var tikt lejā pats, ir kādi palīgmehānismi vai iespējas, kā dzīvnieks ar to palīdzību pats var izkļūt no nelaimes u.c.).

1. Savvaļas dzīvnieks

  • Savvaļas dzīvnieks ir dabas sastāvdaļa. Cilvēka izpratne par dabu un attieksme pret to ir ļoti dažāda – tikpat dažādi ir gadījumi, kad cilvēks dabā iet kā glābējs, kad kā postītājs;
  • Pirms doties glābt, tavuprāt, nelaimē nokļuvušu savvaļas dzīvnieku, izvērtē vai tiešām dzīvnieku vajag “glābt” un ja jāglābj, vai tu to spēj izdarīt neapdraudot sevi, citus un dzīvnieku;
  • Bez ievainojama pazīmēm atrasts, ieraudzīts savvaļas dzīvnieks (no ligzdām izkrituši putnu mazuļi, blakus meža takai, dārzā zem krūma atrasti zaķēni, lapsēni) NAV JĀGLĀBJ! Glābēja misija vislabāk izpaudīsies aizejot un atstājot dzīvnieku mierā;
  • Ja savvaļas dzīvnieks ir ievainots un skaidri redzams, ka viņš nespēs piecelties un aiziet – nekādā gadījumā neaiztiec viņu. Savvaļas dzīvnieki var izplatīt infekcijas, kas ir bīstamas cilvēka veselībai;
  • Ziņo vietējai pašvaldībai, kurai saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe;
  • Ja notikuma vieta ir apdzīvota, centies to norobežot un neļauj ziņkārīgajiem tuvoties un aiztikt dzīvnieku.

2. Īpašnieka dzīvnieks

  • Īpašnieka dzīvnieks ir tev vai kādai citai personai piederošs mājas (istabas) dzīvnieks, t.sk. arī klaiņojošs un bezsaimnieka dzīvnieks, vai lauksaimniecības dzīvnieks;
  • Ievainotu dzīvnieku, ja dzīvnieks neizrāda agresiju, uz veterināro klīniku vari dzīvnieku nogādāt pats, ja tev ir tāda iespēja. Automašīnā dzīvnieku uz pleda, kartona gabala vai avīzēm vislabāk ir noguldīt bagāžas nodalījumā, ja tas ir iespējams. Ja šādas iespējas nav, tad, rēķinoties, ka dzīvnieks uztraukumā tavu auto var sasmērēt ne tikai ar asinīm, paklāj segu, pledu, jaku uz pakaļējā sēdekļa. Ideāli, ja kāds var braukt tev līdzi un dzīvnieku pieturēt. Ja šādas iespējas nav, tad nekādā gadījumā neliec ievainotu dzīvnieku sev uz blakus sēdekļa. Dzīvnieks jebkurā brīdī var satraukties un veikt straujas, nekoordinētas kustības, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu;
  • Ziņo vietējai pašvaldībai, kurai saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantu ir jāorganizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.

Atbalsti mūsu darbu!

Paldies, ka Tev rūp pamesto dzīvnieku liktenis!